• Ja grib rakt dīķi, vispirms jānoskaidro, kam dīķis būs paredzēts – ainavai, zivju audzēšanai vai peldēm.
• Atbilstoši “Vispārīgo būvnoteikumu” 1. pielikumam dīķi tiek iedalīti 1. grupas un 2. grupas būvēs. Atkarībā no šī iedalījuma pašvaldības būvvaldē jākārto noteikta dokumentācija.
• Īpašniekam, lemjot par dīķa ierīkošanu, ir jāņem vērā likumā “Par zemes dzīlēm” noteiktās robežvērtības, no kurām vienkārša dīķa ierīkošana var pārtapt par zemes dzīļu izmantošanu – līdzīgi kā atradnēs.
• Īpašniekiem jāzina, ka izraktais materiāls ir dabas resurss un, to realizējot ārpus īpašuma, jāmaksā dabas resursu nodoklis.
• Neatļauta dīķa izrakšana atzīstama par patvaļīgu būvniecību, par kuru personai var tikt piemērots administratīvais sods – brīdinājums vai naudas sods.

Svarīgi saprast mērķi

“Ja grib rakt dīķi, vispirms jāsaprot, kam dīķis būs paredzēts – ainavai, zivju audzēšanai vai peldēm,” skaidro uzņēmuma “MD projekti” izpilddirektors Krišjānis Bleija. “Ierīkojot dīķi, ir jāņem vērā visi saistītie liegumi, zonas, elektrolīnijas, gāzes vadi.”

Pirms rakt ūdenstilpni, vajadzētu veikt ģeoloģisko izpēti, lai saprastu, kur vispār ir ūdens, vai tas būs arī karstā laikā, vai dīķis neaizaugs. Ģeoloģiskā izpēte ir nepieciešama arī tādēļ, lai noteiktu zemes sastāvu, gruntsūdens līmeni u. c. “Veicot ģeoloģisko izpēti, klients var ietaupīt lielus naudas resursus, ja tiek iegūti derīgie izrakteņi,” piebilst K. Bleija.

Visu interviju lasi ŠEIT. 

Raksta autore - "LV portāla" redaktore Inese Helmane.