Videi draudzīgie dīķa tīrītāji – kādi augi un ūdens iemītnieki veicina ūdenstilpnes attīrīšanu?

Dīķa aizaugšanu var ietekmēt dažādi faktori – neatbilstoša ūdens cirkulācijas sistēma, nepareiza ūdens augu izvēle, apkārtējā vide u.c. Tāpat, kā piemājas dārzs, tā arī dīķis prasa rūpes, lai tas ne tikai papildinātu īpašuma ainavu, bet arī kalpotu kā droša un patīkama ūdenstilpne aktivitātēm ūdenī. Dīķa tīrīšanai vislabāk iesakām izmantot dabiskos ūdenstilpnes tīrītājus, kas saudzēs un neietekmēs ūdens iemītniekus.

Ūdensaugi

Ūdensaugi ir bioloģiskie ūdens attīrītāji, kas patērē fosforu un slāpekli, tāpēc speciālisti iesaka, ka augiem vajadzētu aizņemt 30 % no ūdenstilpnes platības. Vislabākais dīķa attīrītājs ir niedres, arī kalmes un vilkvāles, taču jāatceras, ka šie augi labi savairojas. Šos augus ieteicams stādīt ūdenstilpnes krastu daļā, seklākos dīķos, kuru dziļums nepārsniedz vienu metru, niedrēm un vilkvālēm būs izcili piemērota vieta vairoties, radot pretēju efektu. Būtiski ir atcerēties par dīķa platības procentuālo sadalījumu.

Zivis

Vislabākais ūdens iemītnieks dīķa attīrīšanai ir amūrs. Tie ēd visa veida ūdens augus – gan cietos (niedres, kalmes, vilkvāles), gan mīkstos (bultenes, ūdensrozes u.c.). Amūrs vispirms apēdīs tos augus, kas garšo vislabāk. Reizēm gadās, ka tiek notiesāta arī dārga ūdensroze, jo to mīkstie kāti ir viegli sagremojami. Speciālisti iesaka dīķī ielaist amūrus, kas ir vismaz kilogramu smagi. Dīķim, kura platība ir aptuveni hektārs, iesaka ielaist aptuveni 15 zivis, savukārt mazam piemājas dīķis noteikti pietiks ar vienu vai diviem amūriem. Jo lielākas zivis tiks ielaistas, jo ātrāks būs dīķa attīrīšanas rezultāts.

Ja dīķis ir nesen rakts vai tīrīts ar smago tehniku, amūrus var laist jau rudenī, jo tajā nav zāles, kas ziemā varētu pūt. Savukārt, ja ūdenstilpne ir krietni aizaugusi, zālēdājzivis ieteicams ielaist pavasarī. Rudenī amūri nav aktīvi ūdensaugu ēšanā un ziemā pūstošie augi patērē skābekli, kas var izraisīt zivju slāpšanu.

Svarīgs fakts, kas jāņem vērā, ka amūrs ir karpveidīgā zivs, tāpēc nav ieteicams traucēt jau esošo ūdens iemītnieku mieru. Piemēram, foreļu dīķī amūram būs grūti – forele mīl vēsu, tīru ūdeni un patērē vairāk skābekli, taču amūram nepieciešams silts ūdens. Vislabāk amūrs iedzīvosies un pildīs savu funkciju kopā ar līņiem, karpām, platpieriem. Protams, ja ikdienā tiek veikta zivju barošana, amūrs labprāt ēdīs šo barību nevis ūdensaugus.

Dīķa aizaugšanai vienmēr ir nosakāms cēlonis – bieži vien tā ir apkārtējā vide, tāpēc ūdenstilpnes apkārtnei jābūt sakoptai. Ieteicams atbrīvoties no tuvumā esošajiem lapu kokiem, krūmiem, kas neiederas ainavā, jo rudens lapkritis veido pūstošu vāku, radot labvēlīgu vidi dīķa aizaugšanai.

Makšķernieka sapnis – pašam savs zivju dīķis. Ar ko sākt?

Pieredzējis makšķernieks zina, kādas sajūtas pārņem, kad lielais loms ir pieķēries. Un vēl vairāk – tā gandarījuma sajūta par dienas guvumu nav aizvietojama. Ikviens īsts makšķernieks sapņo par savu zivju dīķi, kurā audzēt kāroto lomu un celt galdā pie ģimenes vakariņu galda. Bet ar ko sākt, lai ierīkotu savu zivju dīķi?

Pirmkārt, pareiza vietas izvēle dīķa ierīkošanai. Pirms ierīkot dīķi, pārliecinies, ka dīķī būs ūdens un neizjauks dabas ekosistēmu. Ģeoloģiskās izpētes veikšana palīdzēs noteikt gruntsūdeņu esamību izvēlētajā vietā un zemes reljefu.

Atļauju iegūšana un projekta izveide ir svarīgs nosacījums dīķa ierīkošanas procesā. Bez tām pašvaldība ir pilnvarota piešķirt naudas sodu un atgriezt zemi tās pirmatnējā stāvoklī – vienkāršiem vārdiem sakot, dīķi var likt aizbērt līdz noteiktai platībai. Piemēram, ja dīķi esi ierīkojis 0,9 ha platībā, dīķa projekts un nepieciešamās atļaujas nav saskaņotas ar pašvaldību, ūdenstilpnes laukums jāsamazina līdz 0,5 ha. Dīķiem līdz 0,5 ha nav nepieciešams projekts, taču saskaņošana ar atbildīgajām instancēm paliek spēkā.

Pārdomā ūdenstilpnes izmēru un formu, kas būs piemērots izvēlētajai zivju sugai un krasts būs pieejams makšķerēšanai. Jāņem vērā vēlamā dīķa ietilpība pret iecerētajiem zivju audzēšanas plāniem.

Zivju sugas izvēle iet roku rokā ar klimatiskajiem un esošās ekosistēmas apstākļiem. Ņem vērā, ka ne visas zivis mīl saldūdeni vai arī pieejamo ūdensaugu pasauli.

Atceries, ka audzējot zivis, tās nepieciešams barot. Pirms zivju iegādes un ielaišanas ūdenstilpnē konsultējies ar speciālistiem par nepieciešamās barības iegādi un barošanas plānu. Atgādinām, ka arī ikdienā jārūpējas par zivju veselību un jāuztur labvēlīga ūdenstilpnes vide zivju attīstībai.

Ja zivju audzēšana no hobija pāraug nopietnākā līmenī, ievēro likumdošanu un tās regulējumus. Pārliecinies, ka izpildi visus attiecīgos likumus un regulējumus attiecībā uz zivju audzēšanu un ūdens apsaimniekošanu. Iegūstot zivju audzētavas statusu, būs nepieciešama zivju audzēšanas licence vai atļauja.

Visbeidzot, atceries, ka zivju audzēšana prasa rūpes un darbu, taču, ja esi no sirds apņēmies, tad hobijs var itin viegli pāraugt pelnošā uzņēmējdarbībā. Lielais loms uz āķa un maciņā!

Trīs iemesli, kāpēc nepieciešama ģeoloģiskā izpēte

Ilgtspējīga ūdens resursu izmantošana, plūdu riska novēršana un vides aizsargāšana – ģeoloģiskā izpēte ir pamats ūdenstilpnes ierīkošanas procesā, lai dīķis pildītu noteikto funkciju un tajā būtu ūdens. Bieži vien nākas pieredzēt, ka zemes īpašnieks izracis dīķi ar domu, ka ūdenstilpne papildinās ainavu un sniegs vairākas priekšrocības gada siltākajā periodā, taču tas sagādā vairāk galvassāpes nekā prieka. Esam apkopojuši trīs iemeslus, kāpēc nepieciešama ģeoloģiskā izpēte.

Pirmkārt, ģeoloģiskā izpēte palīdzēs noteikt, vai ierīkojot dīķi, tajā būs ūdens. Īstā vieta ūdenstilpnei jāizvēlas ne tikai pēc patikas un ainaviskā izkārtojuma, bet arī gruntsūdeņu pieejamības, kas turpmāk nodrošinās ūdens pieteci dīķī. Piemēram, zemes īpašnieks bez iepriekšējas pieredzes un izpratnes par ūdenstilpņu ierīkošanu, izveidojis nelielu dīķi 0,4 ha platībā, kurā nav ne ziņas, ne miņas no ūdens. Jautāsiet – kāpēc? Pirmkārt, dīķis ierīkots uz paugura, kam zemienē atrodas upe. Otrkārt, tagad dīķa saimniekam jārēķinās ar papildus darbībām un izmaksām, lai ūdenstilpne pildītu savu funkciju – te iespējams ieklāt dīķa plēvi un papildus nodrošināt ūdens cirkulāciju ar nepieciešamajām iekārtām. Treškārt, šāda veida dīķis prasīs vairāk rūpes, jo jāatceras, ka bez ūdens cirkulācijas, ūdenstilpne būs kā pilna bļoda ar ūdeni, kurā vairojas nevēlami mikroorganismi.

Otrkārt, ģeoloģiskā izpēte nodrošinās zemes dzīļu izpēti. Bieži vien zemes īpašnieki nemaz nenojauš, kādu bagātību īpašums slēpj. Veicot ģeoloģisko izpēti, atklājas, ka zemes reljefs ir bagāts ar derīgajiem izrakteņiem, kurus īpašnieks var nodot izstrādei, gūstot papildus peļņu. Reizēm pat derīgo izrakteņu apjoms ir tik liels, ka īpašnieks izrok dīķi par velti un vēl gūst ienākumus.

Treškārt, ģeoloģiskā izpēte palīdzēs noteikt un apzināt tehniku, kāda ir nepieciešama konkrētā dīķa ierīkošanai. Lai nerastos situācijas, ka ir noīrēta nepareizā tehnika un zemes īpašniekam nākas pārmaksāt par tās nelietderīgu izmantošanu, bez ģeoloģiskās izpētes neiztikt. Vairums speciālistu, kas strādā uz ekskavatora vai ar līdzīga veida smago tehniku, zemes īpašniekam var uzdod jautājumus par zemes sastāvu vai uzrādīt dokumentu par veiktu ģeoloģisko izpēti, tādējādi garantējot savas tehnikas drošību un iepriekš paredzot nepieciešamo laika intervālu dīķa ierīkošanai.

Lai dīķa ierīkošanas process būtu mierpilns un nesagādātu ne tikai liekas raizes, bet arī papildus tēriņus, iesakām sākotnēji konsultēties ar jomas speciālistiem un pirms ūdenstilpnes izveides veikt ģeoloģisko izpēti.

Zemes dzīļu bagātība - derīgie izrakteņi

Vairums zemes īpašniekiem, kas ir dīķa ierīkošanas procesā savā saimniecībā, par pārsteigumu kļūst fakts, ka ūdenstilpnes izveide var nest ienākumus. Derīgie izrakteņi ir īstena zemes dzīļu bagātība, kas bieži vien sniedz plašas iespējas ierīkot dīķi savā īpašumā par velti vai gūt papildus peļņu no tā izveides.

Lai noteiktu zemes dzīļu sastāvu un izvēlētos pareizo tehniku ūdenstilpnes ierīkošanai, sākotnēji jāveic ģeoloģiskā izpēte. Latvijas tirgū vispieprasītākie derīgie izrakteņi ir smilts, grants, dolomīts, kaļķakmens, ģipšakmens un māls, kuri turpmāk kalpo kā būvmateriālu izejvielas. Minētie derīgie izrakteņi ieņem būtisku lomu Latvijas infrastruktūras veidošanā un šobrīd jau ir neaizstājama ikdienas sastāvdaļa būvniecības nozarē.

Piemēram, smilts ir svarīgs komponents būvmateriālu, kā betona un mūra ražošanā. Šis izejmateriāls tiek izmantots arī filtrēšanas sistēmās un citās rūpniecības nozarēs. Savukārt, grants ir smalku akmeņu vai minerālu nogulsnes, kuras būvniecībā izmanto kā bāzes materiālu ceļu ražošanai. Grants nodrošina izturību un stabilu ēku izbūvi. Visi iepriekš minētie izejmateriāli ir neaizstājami infrastruktūras izveides komponenti.

Zemes īpašnieki, kas izprot un zina dabas resursu ieguves sniegtās priekšrocības, rokot dīķi, ir atguvuši daļu no ieguldītās naudas resursiem vai guvuši peļņu, pateicoties realizētajiem derīgajiem izrakteņiem. Svarīgi zināt, pirms dīķa rakšanas, kurā tiks iegūti derīgie izrakteņi, ir nepieciešamas papildus atļaujas un saskaņošana ar pašvaldību, kurā atrodas zemes īpašums.

Lai dīķa ierīkošana un nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana ritētu raiti un pēc likumā noteiktajiem statūtiem, ir nepieciešams konsultēties ar jomas profesionāļiem, kas pārzina vajadzīgo atļauju saņemšanas kārtību, dīķa ierīkošanas posmus un sniegtu detalizētu informāciju par derīgo izrakteņu ieguves iespējām.

Kāpēc dīķa ierīkošana ir laba ideja

Pieredzējušiem dīķa saimniekiem jau zināms, kādas iespējas sniedz ūdenskrātuves ierīkošana – dīķis kalpo ne vien kā vides estētikas uzlabošanas elements un makšķerēšanas entuziastu vaļasprieks, bet arī uzlabo ekosistēmu un paaugstina nekustamā īpašuma vērtību. Un ne tikai! Dīķim ir daudz un dažādu pielietojumu, kas par ikdienišķu hobiju var kļūt par rentablu peļņas avotu. Šajā rakstā dalāmies ar vairākiem faktiem, kāpēc dīķa ierīkošana ir laba ideja.

Dīķis veicina ekosistēmas uzlabošanu

Ierīkojot dīķi, tas var palīdzēt uzlabot ekosistēmu, nodrošinot jaunu vidi ūdens dzīvniekiem, putniem un augiem. Ūdenstilpnē var ierīkot rentablu zivju audzētavu, piemēram, audzējot karpas. Savukārt, dīķa augi absorbē fosforu un slāpekli no blakus esošās zemes, samazinot tā koncentrāciju ūdenī.

Ūdens piegādes uzlabošana un mitruma uzkrāšana

Dīķis kalpo kā dabīgais lietus un notekūdeņu absorbētājs, tādējādi uzlabojot ūdensapgādes sistēmu. Protams, svarīgs faktors, lai dīķis pildītu šādu funkciju, tam ir jābūt pareizi projektētam un veidotam. Pavasarī un rudenī, kad lietus ir bieža parādība Latvijā, veidojas aplūduši līdzenumi. Šādās vietās nav laba ūdens noteku sistēma, tāpēc visbiežāk kā labāko risinājumu iesaka ierīkot ūdenstilpni. Dīķa ierīkošana var būt īpaši noderīga zemniekiem un lauksaimniekiem, kuru zemes platības bieži cieš no plūdiem.

Aktivitātes un hobiji

Karstā vasaras dienā, kad gribas atveldzēties, dīķis būs ideāli piemērots ūdens aktivitātēm. Ne tikai zivju audzēšana var būt rentabla, bet arī dažādas ūdens aktivitātes kļūst pieprasītas. Šobrīd ļoti pieprasīti ir veikparki, kas sniedz vairākas aktivitātes - SUP dēļu izmantošanu, piepūšamās ūdens atrakcijas u.c. Ierīkojot dīķi, iespējams realizēt pelnošu biznesa ideju.

Ūdenstilpnes ierīkošana ne tikai uzlabos apkārtējās vides vizuālo pievilcību un zemes kadastrālo vērtību, bet arī kalpos kā ūdens līmeņa regulētājs un lieliska biznesa ideja.

Lielā talka pavasarī - dīķa tīrīšanas darbi

Līdz ar pavasara atnākšanu, sākas rosība dārzā. Lai gan līdz sakņu dārziņa stādīšanai vēl nedaudz jāpaciešas, siltās aprīļa dienas ir izcili piemērotas mājas apkārtnes un dārza sakopšanai, un ne tikai! Arī piemājas dīķis gaida savu kārtu kārtības ieviešanā.

Zemei atlaižoties un laikam kļūstot siltākam, aktīvs kļūst augu veģetācijas periods. Pirms dīķa sakopšanas darbu uzsākšanas un piemērotākās tīrīšanas metodes izvēles, ir jāsaprot cēlonis, kāpēc dīķi nepieciešams tīrīt. Ja dīķis ir klāts ar dūņām, tad tā cēlonis var būt no tuvumā esošajiem, lielajiem lapu kokiem, piemēram, ozola lapas ļoti lēnām sadalās, savukārt bērzam lapas ir tik daudz, ka dīķi būs nepieciešams tīrīt ļoti bieži.

Pavasara darbi:

• Ja ūdenstilpnes virsmu klāj lapas vai dūņu kārta, var paša spēkiem virskārtu noņemt ar grābekļa palīdzību. Ja dīķa platība un darba apjoms ir krietni lielāks, tad palīgā var ņemt speciālo dīķa sūcēju.

• Ja dīķī ir savairojušies nevēlamie augi, piemēram, niedres, tās jāizgriež. Griešanas darbos vari pielietot gan izkapti, gan dārza šķēres – šādu tīrīšanu nepieciešams veikt reizi gadā.

• Lai preventīvi dīķi pasargātu no aizaugšanas un attīrītu to dabīgā veidā, iesakām to darīt, piemēram, ar zivju palīdzību – baltais amūrs spēj apēst pat ziedošas ūdensrozes.

• Apkārtnes sakopšana – pirms lapu izplaukšanas, iesakām nozāģēt nevēlamos kokus un krūmus, lai pasargātu ne tikai dīķi no aizaugšanas, bet arī ūdenstilpnes apkārtni padarītu ainaviskāku.
• Dīķa malu nostiprināšana – pavasaris ir piemērots laiks, lai izveidotu un nostiprinātu dīķa malas, piemēram, ar akmeņiem, kas ne tikai palīdzēs cīņā ar krasta eroziju, bet arī veidos skatāmu ūdenstilpnes koptēlu.
• Pavasaris būs izcili piemērots laiks, ja ūdenstilpnē vēlies iedvest dzīvību – šajā laikā dīķī ielaistās zivis spēs labāk pielāgoties jaunajai videi, pirms ūdens temperatūra kļūst augsta.

Lai ūdenstilpnes uzturētu tīras, ir pieejamas dažādas metodes – ne tikai pašrocīgi veikt tīrīšanas darbus, bet arī izmantot dažādus līdzekļus, kas mazina dīķa aizaugšanas procesu. Veikalos var iegādāties dažādus ķīmiskos līdzekļus, kas palīdz attīrīt dīķi un neļauj tam aizaugt ar nezālēm, taču šeit rūpīgi jāizsver, vai šādi līdzekļi būs piemēroti. Vislabāk ūdenstilpni ir attīrīt dabīgā veidā, piemēram, ar zivju palīdzību. Dīķa tīrīšanai ir daudz alternatīvu un noteikti viena no tām būs piemērota ikvienam ūdenstilpnes saimniekam. Ja dīķa tīrīšanas darbi dara raizes un pašam nav ne zināšanas, ne rīki, kā to labāk darīt, var piesaistīt speciālistu, kas noteiks ūdenstilpnes aizaugšanas cēloni un veiks kvalitatīvu dīķa sakopšanu.

Dīķim nav projekts - vai ir pamats satraukumam?

Bieži gadās pieredzēt situācijas, kad zemes īpašniekam, kas ierīkojis dīķi, nav izveidots dīķa projekts. Bet vai ir pamats satraukumam? Atbilde ir viennozīmīga – jā, ja dīķa platība pārsniedz 0,5 ha un tam nav izstrādāts projekts, pēc iespējas ātrāk ir jāsakārto visas formalitātes, lai ūdenstilpnes ierīkošana ir legāla.

Jautāsiet, kāpēc?

Ūdenstilpne, kas ir lielāka par 0,5 ha un ierīkota bez projekta, nav oficiāli ieguvusi atļauju no pašvaldības būvvaldes par tās ierīkošanu. Princips ir līdzīgs kā ar privātmājas projektu – jāiegūst visas nepieciešamās atļaujas un jāsaskaņo ar pašvaldību, tikai tad var veikt tās izbūvi. Ja projekta apstiprinājuma nav un ēka ir uzbūvēta, tās īpašnieks var saņemt brīdinājumu, naudas sodu un atkārtotu uzaicinājumu īstenot projektu.

Dīķis ir, projekta nav

Nesen klients vērsās pie Mans Dīķis ekspertiem, sacīdams, ka izracis dīķi ar platību 0,7 ha pirms vairāk kā 15 gadiem. Projekts, protams, nav un būvvalde lūdz aizbērt dīķi, lai tā platība nav lielāka par 0,5 ha. Šķietami saprotams risinājums būtu izveidot projektu jau esošajam dīķim, taču pašvaldības būvvalde likuma kārtībā šādas darbības neatļauj noilguma dēļ. Šajā gadījumā zemes īpašniekam iesakām aizbērt dīķa virsmas laukumu 0,2 ha vērtībā un, ja ūdenstilpnes izmēri neapmierina, izveidot dīķa projektu, kas turpmāk ir saskaņots visās nepieciešamajās instancēs.

Jāpievērš uzmanība, ka nevērīga un patvaļīga ūdenstilpnes ierīkošana var krietni ietekmēt maciņa biezumu. Esam sastapušies ar gadījumiem, kad zemes īpašnieks tiek brīdināts, ja netiks veiktas pieprasītās darbības (projekta izstrāde, dīķa atgriešana pirmreizējajā stāvoklī/aizbēršana), pašvaldība var piespriest naudas sodu 50 000 eiro apmērā. Lai izvairītos no šādām situācijām, iesakām ūdenstilpnes ierīkošanas darbus uzticēt jomas profesionāļiem, aiztaupot liekas galvassāpes sev pašam.

Vai Latvijā iespējama rentabla zivju audzēšana dīķos?

Latvijā vidēji gada laikā cilvēks uzturā patērē 10,46 kg zivju un jūras velšu produkciju. Salīdzinot ar Skandināvijas valstīm, kurās zivju tirgus aug griezdamies, ir par 5 reizēm mazāks. Vairums iedzīvotāju atbilde ir skaidra, kāpēc uzturā lietojam mazāk zivju produkcijas – zivsaimniecība Latvijā nav izplatīta. Taču tā tas nebūt nav, tāpēc, lai lauztu mītu, skaidrosim par zivju audzēšanas iespējām Latvijā.

Teju katram privātmājas īpašniekam ir iekopts mazdārziņš, kurā tiek audzēti dārzeņi, augļi vai dažādi ziedi. Rudenī, ražas laikā, dārzs tiek nokopts. Un tik pat raitā laika sprīdī var audzēt zivis – pavasarī ielaid piemājas dīķī un rudenī zvejo. Pareizi apsaimniekojot piemājas dīķi, tas spēj nodrošināt zivs lomus visa gada garumā.

Latvijas laikapstākļiem un platuma grādiem vispiemērotāk ir audzēt karpas. Lai zivju audzēšanu padarītu rentablu, ir jāsāk ar piemērota dīķa izveidi. Turpmākie soļi, kurus nepieciešams veikt:

• Dīķim jānodrošina ūdens pieteces;
• Jāpārliecinās par dīķa gultnes sastāvu – mālainā vidē zivīm būs grūti iedzīvoties;
• Jāizvērtē, vai dīķis ir apzvejojams un nolaižams;
• Jānodrošina ūdens aerāciju;
• Dīķa ūdens slāņa dziļumam jābūt atbilstošam pret ielaisto zivju blīvumu;
• Jānodrošina zivju aizsardzība pret zivju ēdājiem;
• Jāapzinās zivju un to barības iegādes izmaksas.

Ja īpašumā jau atrodas izveidota ūdenstilpne, nepieciešams to apsekot un noteikt, vai tai jāveido rekonstrukcija, kas atbildīs rentablai zivju audzēšanai.

Kad zivju dīķis ir atbilstoši izveidots, tajā var laist tā iemītniekus. Izmantojot lielus vienvasaras karpu mazuļus (100–250 g) un profesionālu, rūpnieciski gatavotu zivju barību ar augstu proteīna un tauku saturu, ir iespējams vienā audzēšanas sezonā sasniegt tirgus izmēram atbilstošu preču zivju izmēru 1,5– 2 kg. Protams, jāatgādina, ka ar piemērota dīķa izveidi un zivju audzēšanu vien nepietiks. Par zivīm, tāpat kā par mazdārziņu, ir jārūpējas. Ļoti būtiski, audzējot zivis lielos blīvumos, ir sekot līdzi ūdens parametriem (vismaz temperatūrai un skābeklim). Lielākiem zivju dīķa īpašniekiem iesaka veidot zivju barotavas, mazu dīķu saimnieki, kas audzē zivis, labprāt barošanas procesu atstāj savā ziņā.

Lai gan zivju dīķa ierīkošanas process var šķist sarežģīts un laikietilpīgs, ieguldītie darba augļi liks par sevi manīt. Aizvien vairāk uzņēmēju Latvijā kā tautsaimniecības nozari izvēlas zivsaimniecību, dīķī audzējot karpas, pālijas un citas zivis, tādējādi pierādot, ka zivju audzēšana ir augoša un ienesīga nozare.

Dīķa tīrīšanas darbu ābece – no A līdz Z par svarīgo

Ar dīķa ierīkošanu darbi neapstājas. Lai ūdenstilpne izskatītos kopta un ikdienā priecētu acis ne tikai īpašuma saimniekiem, bet arī garāmgājējiem, par to nepieciešams rūpēties visa gada garumā. Kliedējot mītu, ka dīķis savu funkciju pilda tikai gada siltajos mēnešos, nav patiess - veiksmīgi izveidota ūdenstilpne visu gadu ir prieka avots, tāpēc par to jārūpējas visa gada garumā.

Pavasarī

Zemei atlaižoties un laikam kļūstot siltākam, aktīvs kļūst augu veģetācijas periods. Pirms dīķa sakopšanas darbu uzsākšanas un piemērotākās tīrīšanas metodes izvēles, ir jāsaprot cēlonis, kāpēc dīķi nepieciešams tīrīt. Ja dīķis ir klāts ar dūņām, tad tā cēlonis var būt no tuvumā esošajiem, lielajiem lapu kokiem, piemēram, ozola lapas ļoti lēnām sadalās, savukārt bērzam lapas ir tik daudz, ka dīķi būs nepieciešams tīrīt ļoti bieži.

Ko darīt?

• Ja ūdenstilpnes virsmu klāj lapas vai dūņu kārta, var paša spēkiem virskārtu noņemt ar grābekļa palīdzību. Ja dīķa platība un darba apjoms ir krietni lielāks, tad palīgā var ņemt speciālo dīķa sūcēju.
• Ja dīķī ir savairojušies nevēlamie augi, piemēram, niedres, tās jāizgriež. Griešanas darbos vari pielietot gan izkapti, gan dārza šķēres – šādu tīrīšanu nepieciešams veikt reizi gadā.
• Lai preventīvi dīķi pasargātu no aizaugšanas un attīrītu to dabīgā veidā, iesakām to darīt, piemēram, ar zivju palīdzību – baltais amūrs spēj apēst pat ziedošas ūdensrozes.
• Apkārtnes sakopšana – pirms lapu izplaukšanas, iesakām nozāģēt nevēlamos kokus un krūmus, lai pasargātu ne tikai dīķi no aizaugšanas, bet arī ūdenstilpnes apkārtni padarītu ainaviskāku.

Vasarā

Vasara ir laiks, kad varam pilnā sparā izbaudīt ūdenstilpnes sniegtās priekšrocības – atveldzēties pēc karstas dienas, nodoties makšķerēšanas vaļaspriekam vai baudot saulaino dienu tās tuvumā. Ja pavasara darbi tika apdarīti, tad šajā gadalaikā īpašas pūles dīķa sakopšanā nebūs vajadzīgas.

Ko darīt?

• Sakop dīķa apkārtni – nopļauj zāli, apseko, vai ūdenstilpnē nav iemājojušas jaunas augu sugas u.c.
• Viennozīmīgi, vasara ir laiks, kad var apvienot patīkamo ar lietderīgo – ja pavasarī no niedrēm vai citām nevēlamajām ūdens augu sugām neizdevās tikt galā, tad tagad ir īstais laiks. Iesakām kārtīgi izpētīt, kad ir katra auga veģetācijas periods.

Rudenī

Rudenī vislielākās galvassāpes sagādā koku lapas, kas paātrina dīķa aizaugšanu. Lai pavasarī ūdenstilpni neklātu dūņas, rudenī nepieciešams sakritušās koku lapas iztīrīt. Protams, ja dīķis ir mazas platības, tad lapas iespējams savākt paša spēkiem, ņemot talkā grābekli. Savukārt, ja ūdenstilpne ir liela, noderēs citi palīglīdzekļi.

Ko darīt?

• Vislabākā metode, lai novērstu sakritušo lapu krāšanos uz ūdenstilpnes virsmas, lielos kokus un krūmus izzāģēt, atstājot tikai tos, kas veido ainavu. Šāda preventīva procedūra ietaupīs ne tikai laiku, bet arī izmaksas dīķa sakopšanas darbos.
• Rudens ir īstais laiks, kad var parūpēties par dīķa augsnes iztīrīšanu. Ūdens augiem šajā periodā nav aktīvs veģetācijas process, tāpēc šis ir piemērots brīdis, lai tos izgrieztu. Griešanas darbos var noderēt izkapts vai dārza šķēres. Ja dīķa platība ir lielāka un pašam grūti tikt galā ar ūdensaugu invāziju, talkā var ņemt ekskavatora palīdzību. Protams, izmaksu ziņā šis process ir dārgāks, taču noteikti efektīvs.

Ziemā

Ikviens zemes īpašnieks, kuram ir savs sakņu dārziņš zina, ka ziema ir periods, kurā beidzot no sirds varam baudīt darba augļus. Tāpat arī ūdenstilpnes īpašniekiem – šis ir laiks, kad nodoties zemledus makšķerēšanai vai kādam slidošanas sporta veidam.

Ko darīt?

• Ja īpašumā atrodas zivju dīķis, jāseko līdzi laikapstākļiem – ja dīķis aizsalst un veidojas bieza ledus kārta, nepieciešams veidot āliņģi, lai zivis ziemā nenoslāpst.
  

Lai ūdenstilpnes uzturētu tīras, ir pieejamas dažādas metodes – ne tikai pašrocīgi veikt tīrīšanas darbus, bet arī izmantot dažādus līdzekļus, kas mazina dīķa aizaugšanas procesu. Veikalos var iegādāties dažādus ķīmiskos līdzekļus, kas palīdz attīrīt dīķi un neļauj tam aizaugt ar nezālēm, taču šeit rūpīgi jāizsver, vai šādi līdzekļi būs piemēroti. Vislabāk ūdenstilpni ir attīrīt dabīgā veidā, piemēram, ar zivju palīdzību. Dīķa tīrīšanai ir daudz alternatīvu un noteikti viena no tām būs piemērota ikvienam ūdenstilpnes saimniekam. Ja dīķa tīrīšanas darbi dara raizes un pašam nav ne zināšanas, ne rīki, kā to labāk darīt, var piesaistīt speciālistu, kas noteiks ūdenstilpnes aizaugšanas cēloni un veiks kvalitatīvu dīķa sakopšanu.

Dīķa tīrīšanas darbi – kā pareizi kopt ūdenstilpni rudenī?

Rudens ir pienācis nemanot – privātīpašumu saimnieki, kam piemājas dārzā ir ierīkota ūdenstilpne, jau zina, ka rudens ir ne tikai ražas novākšanas mēnesis, bet arī dīķa labiekārtošanas laiks. Pirms ziemas iestāšanās, ir svarīgi sakopt mājas apkārtni, lai pavasarī, kad daba sāk mosties, nav divtik lielāks darbs. Piemājas dīķis un pagalms prasa rūpes tā sakopšanā, tāpēc laiks ķerties klāt darbiem.

Rudenī vislielākās galvassāpes sagādā koku lapas, kas paātrina dīķa aizaugšanu. Lai pavasarī ūdenstilpni neklātu dūņas, rudenī nepieciešams sakritušās koku lapas iztīrīt. Protams, ja dīķis ir mazas platības, tad lapas iespējams savākt paša spēkiem, ņemot talkā grābekli. Savukārt, ja ūdenstilpne ir liela, noderēs citi palīglīdzekļi. Vislabākā metode, lai novērstu sakritušo lapu krāšanos uz ūdenstilpnes virsmas, lielos kokus un krūmus izzāģēt, atstājot tikai tos, kas veido ainavu. Šāda preventīva procedūra ietaupīs ne tikai laiku, bet arī izmaksas dīķa sakopšanas darbos.

Lapu koki nav vienīgais bieds rudens darbos – šis ir laiks, lai dīķi atbrīvotu no nevēlamiem ūdens augiem, kā, piemēram, niedrēm. Niedres ātri vairojas un rudens ir īstais laiks, lai no tām tiktu vaļā, jo tām nav aktīvs veģetācijas periods. Lai dīķis neaizaugtu, ieteicams šos augus izgriezt. Griešanas darbos var noderēt izkapts vai dārza šķēres. Ja dīķa platība ir lielāka un pašam grūti tikt galā ar ūdensaugu invāziju, talkā var ņemt ekskavatora palīdzību. Protams, izmaksu ziņā šis process ir dārgāks, taču noteikti efektīvs.

Lai ūdenstilpnes uzturētu tīras, ir pieejamas dažādas metodes – ne tikai pašrocīgi veikt tīrīšanas darbus, bet arī izmantot dažādus līdzekļus, kas mazina dīķa aizaugšanas procesu. Veikalos var iegādāties dažādus ķīmiskos līdzekļus, kas palīdz attīrīt dīķi un neļauj tam aizaugt ar nezālēm, taču šeit rūpīgi jāizsver, vai šādi līdzekļi būs piemēroti. Vislabāk ūdenstilpni ir attīrīt dabīgā veidā, piemēram, ar zivju palīdzību. Dīķa tīrīšanai ir daudz alternatīvu un noteikti viena no tām būs piemērota ikvienam ūdenstilpnes saimniekam. Ja dīķa tīrīšanas darbi dara raizes un pašam nav ne zināšanas, ne rīki, kā to labāk darīt, var piesaistīt speciālistu, kas noteiks ūdenstilpnes aizaugšanas cēloni un veiks kvalitatīvu dīķa sakopšanu.

Dīķa tīrīšanas darbi – kā pareizi kopt ūdenstilpni pavasarī?

Ikviena zemes īpašnieka sapnis ir sakopts pagalms – tikko pļauts mauriņš, izravētas puķu dobes un tīra ūdenstilpne, kas izdaiļo dārza ainavu. Vislielākās rūpes pavasarī prasa ūdenstilpnes sakopšana, jo nepieciešams ne tikai atbrīvot dīķi no nevēlamajiem augiem, kas pastiprina dīķa aizaugšanu, bet arī sakopt tā apkārtni – pavasarī, kad lapas vēl nav izplaukušas, vislabāk iespējams redzēt jaunos krūmos, kas saauguši gar dīķa malu, niedres un citus augus, kas nomāc ūdenstilpnes skaisto ainavu. Dīķis un tā apkārtne pati no sevis nekļūst tīra, tāpēc laiks ķerties pie darba, lai izveidotu lielisku atpūtas zonu.

Zemei atlaižoties un laikam kļūstot siltākam, aktīvs kļūst augu veģetācijas periods. Pirms dīķa sakopšanas darbu uzsākšanas un piemērotākās tīrīšanas metodes izvēles, ir jāsaprot cēlonis, kāpēc dīķi nepieciešams tīrīt. Ja dīķis ir klāts ar dūņām, tad tā cēlonis var būt no tuvumā esošajiem, lielajiem lapu kokiem, piemēram, ozola lapas ļoti lēnām sadalās, savukārt bērzam lapas ir tik daudz, ka dīķi būs nepieciešams tīrīt ļoti bieži. Tāpēc vienmēr pirms paša dīķa ierīkošanas, ieteicams to rakst vietās, kur apkārt nav lieli koki, jo sakritušās lapas paātrina dīķa aizaugšanu. Kā rīkoties šādā situācijā?

• Ja ir iespējams, liekos kokus un krūmus izzāģēt, atstājot tikai tos, kas veido skaistu ainavu.
• Ja dūņas nav iespējams paša spēkiem iztīrīt, tās var izsūkt ar speciālo sūcēju – jāatgādina, ka, ja dūņu rašanās cēlonis netiks novērsts, šāda procedūra būs jāatkārto visai bieži.

Ne tikai lapu koki un krūmi aizēno dīķa ainavu un ir cēlonis tā aizaugšanai, bet arī dažādi nevēlamie ūdenstilpņu augi, piemēram, niedres. Tās visai ātri vairojas un bieži vien dīķa saimnieki tās uzskata par nezālēm, tāpēc, ja nevēlies aizaugušu dīķi, šos augus nepieciešams izgriezt. Griešanas darbos vari pielietot gan izkapti, gan dārza šķēres – šādu tīrīšanu nepieciešams veikt reizi gadā.

Lai ūdenstilpnes uzturētu tīras, ir pieejamas dažādas metodes – ne tikai pašrocīgi veikt tīrīšanas darbus, bet arī izmantot dažādus līdzekļus, kas mazina dīķa aizaugšanas procesu. Veikalos var iegādāties dažādus ķīmiskos līdzekļus, kas palīdz attīrīt dīķi un neļauj tam aizaugt ar nezālēm, taču šeit rūpīgi jāizsver, vai šādi līdzekļi būs piemēroti. Vislabāk ūdenstilpni ir attīrīt dabīgā veidā, piemēram, ar zivju palīdzību – baltais amūrs spēj apēst pat ziedošas ūdensrozes. Protams, ar viena amūra ielaišanu nepietiks – šeit nepieciešams konsultēties ar ekspertiem, kas pēc dīķa platības palīdzēs noteikt aptuveno zivju skaitu, kas veiks dabīgo attīrīšanu.

Dīķa tīrīšanai ir daudz alternatīvu un noteikti viena no tām būs piemērota ikvienam ūdenstilpnes saimniekam. Ja dīķa tīrīšanas darbi dara raizes un pašam nav ne zināšanas, ne rīki, kā to labāk darīt, var piesaistīt speciālistu, kas noteiks ūdenstilpnes aizaugšanas cēloni un veiks kvalitatīvu dīķa sakopšanu.

Noteikumi, kas jāievēro, ierīkojot dīķi

Dīķa ierīkošana var būt laikietilpīgs process, jo jāņem vērā dažādi Ministru Kabineta noteikumi un jāievēro dīķa rakšanas darbību secība, lai likumiskā kārtībā dīķis tiktu ierīkots. Šajā rakstā sniedzam atbildes uz biežākajiem jautājumiem par dīķa izveides dokumentācijas nepieciešamību.

Vai ir kāds dīķu iedalījums, piemēram, ja dīķa platība mazāka par 0,5 hektāru, dīķis klasificējas kā 1. grupas hidrobūve vienas zemes vienības robežās (MK noteikumi Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 1.pielikums)?

Ciktāl tas attiecas uz dīķa būvniecības procesu, vienīgais juridiski nozīmīgais dīķu iedalījums ir 1.grupas un 2.grupas būvēs. Kā jau pareizi jautājumā ir noradīts, dīķis ar kopējo virsmas platību līdz 0,5 ha ir 1.grupas būve. Savukārt, dīķis ar virsmas kopējo laukumu virs 0,5 ha ir uzskatāms par 2.grupas būvi.

Praksē ir sastopams arī dīķu iedalījums atkarībā no to paredzētā lietojuma, piemēram, 1) mazuļu audzēšanas dīķis; 2) ziemošanas dīķis; 3) karantīnas dīķis; 4) vaislinieku dīķis; 5) pirmstirgus dīķis; 6) vasarojamais dīķis (sk., piemēram, Ministru kabineta 2014.gada 3.novembra noteikumu Nr.692 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā “Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus””). Taču, cik mums zināms, tad šādam iedalījumam var būt nozīme tad, ja dīķa īpašniek vēlas saņemt atbalsta maksājumus no Lauku atbalsta dienesta.

Dīķsaimniecībā tiek izdalīts arī tāds dīķu veids kā “ražošanas dīķi”, kuru sastāvā ietilpst: 1) nārsta dīķi; 2) mazuļu dīķi; 3) audzēšanas dīķi; 4) ganību dīķi; 5) ziemas dīķi (sk., piemēram, Jāzeps Sprūžs. Dīķsaimniecība. Zivis un vēži. Jelgava 2005. nodaļa “Dīķu kategorijas, to izvietojums un iekārtojums”). Taču, cik mums zināms, šādam iedalījumam nav juridiskas nozīmes dīķa būvniecības procesā.

Papildus, jebkuras ūdenskrātuves, t.sk. arī dīķi, kuru kopējā platība nav mazāka par 10 ha, tiek iekļautas “Ūdenstilpju klasifikatorā” atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.403 “Noteikumi par ūdenstilpju klasifikatoru”.

Kādi dokumenti ir jāiesniedz pašvaldībā, lai raktu dīķi līdz 0.5 ha?

Gadījumā, ja ir plānots būvēt 1.grupas būvi jeb dīķi, kura kopējais virsmas laukums nepārsniedz 0,5 ha, būvvaldē jāiesniedz šādi dokumenti:

1) paskaidrojuma raksta pirmā daļu (sk. MK Noteikumu Nr.550 15.1.punktu);

2) īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības apliecinoši dokumenti, ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās (sk. MK Noteikumu Nr.550 16.1.punktu)

3) saskaņojums ar zemes gabala īpašnieku, ja būvniecības ierosinātājs nav zemes gabala īpašnieks, vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru īpašuma vai lietošanas tiesības tiek skartas, izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.¹ un 1.² daļā minēto gadījumu (sk. MK Noteikumu Nr.550 16.2.1.punktu);

4) paredzētās būvdarbu veikšanas vietas fotofiksācija (sk. MK Noteikumu Nr.550 18.2.punktu);

5) zemes robežu plāns vai derīgs topogrāfiskais plāns mērogā 1:500 (sk. MK Noteikumu Nr.550 18.3.punktu);

6) zemes īpašuma meliorācijas kadastra izziņa vai meliorācijas kadastra datu izkopējums ar iezīmētām būvju atrašanās vietām un galvenajiem parametriem (garums, platums, dziļums un citi parametri), ja būvniecības ieceri paredzēts realizēt meliorētā zemē (sk. MK Noteikumu Nr.550 18.4.punktu);

7) novietnes plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:500; M 1:1000; M 1:2000; M 1:5000), kurā norādīts paredzētās būves novietojums zemes gabalā un tās galvenie parametri (garums, platums, dziļums un citi parametri), uz derīga topogrāfiskā plāna pilsētās un ciemos, bet ārpus pilsētām un ciemiem – uz zemes robežu plāna;

8) citi dokumenti, ja to nosaka normatīvie akti (sk. MK Noteikumu Nr.550 16.2.3.punktu) – skaidrības labad jānorāda, ka tas var būt, piemēram, jebkurš no dokumentiem, kas minēts, tostarp, atbildot uz 3.jautājumu, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Precīzu iesniedzamo dokumentu klāstu iespējams noteikt vien tad, kad ir zināma dīķa būvniecības vieta un dīķa parametri.

(Ādažu būvvalde saka, ka paskaidrojuma rakstu var izstrādāt īpašnieks vai sertificēti projektētāji.)

Šāds nosacījums (Ādažu būvvaldes apgalvojums) ir tiešā tekstā paredzēts Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – MK Noteikumi Nr.529) 12.punktā: “Šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajos gadījumos būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamos būvniecības ieceres dokumentus savai dzīvojamai ēkai, tās palīgēkai vai lauku saimniecības nedzīvojamai ēkai”.

MK Noteikumi Nr.529 nav piemērojami dīķu būvniecībai. Kā jau pareizi tas ir norādīts, dīķu būvniecību regulē MK Noteikumi Nr.550.

MK Noteikumi Nr.550 nevienā vietā neparedz, ka būvniecības ierosinātājam pašam būtu tiesības izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju, t.sk. paskaidrojumu raksta pirmo daļu. Tā vietā MK Noteikumu Nr.550 11.punkts noteic: “Būvniecības ierosinātājs ar būvprojekta izstrādātāju atbilstošā būvprojektēšanas jomā vienojas par attiecīgajai būvniecības iecerei nepieciešamās dokumentācijas izstrādi [..]”.

Iepriekš minētais ir jāsaprot tādējādi, ka dīķa būvniecības gadījumā būvniecības ierosinātājam nav tiesību pašam izstrādāt paskaidrojumu raksta pirmo daļu.

Kādi dokumenti jāiesniedz pašvaldībā, lai raktu dīķi vairāk nekā 0.5 ha platībā?

Gadījumā, ja ir plānots būvēt 2.grupas būvi jeb dīķi, kura kopējais virsmas laukums pārsniedz 0,5 ha, būvvaldē jāiesniedz šādi dokumenti:

1) būvniecības iesniegums (sk. MK Noteikumu Nr.550 15.2.punktu);

2) īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības apliecinoši dokumenti, ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās (sk. MK Noteikumu Nr.550 16.1.punktu);

3) saskaņojums ar trešajām personām, kuru īpašuma vai lietošanas tiesības tiek skartas, izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.¹ un 1.² daļā minēto gadījumu (sk. MK Noteikumu Nr.550 16.2.2.punktu);

4) skaidrojošais apraksts, kurā norādīta informācija par:

a. nekustamo īpašumu kurā paredzēts realizēt būvniecības ieceri;

b. plānoto būvniecības veidu;

c. plānoto būvdarbu apjomu un veikšanas metodi;

d. plānoto būvniecības atkritumu apjomu un veidu;

e. plānotajiem vides pieejamības risinājumiem, ja attiecīgā veida būvēm atbilstoši normatīvajiem aktiem ir nodrošināma vides pieejamība;

f. plānotajiem aizsargājamo kultūras pieminekļu un to kultūrvēsturiskās vides pārveidojumiem, ja būvniecības ieceri paredzēts realizēt kultūras pieminekļa aizsargjoslā (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.1.punktu);

5) dokumenti, kuru nepieciešamība paredzēta tehniskajos vai īpašajos noteikumos (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.3.punktu);

6) būves tehniskās apsekošanas atzinums, ja paredzēta meliorācijas sistēmas atjaunošana vai pārbūve (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.4.punktu)

7) zemes robežu plāns vai derīgs topogrāfiskais plāns mērogā 1:500 (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.5.punktu);

8) situācijas plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:500; M 1:1000; M 1:2000; M 1:5000), kurā norādīts paredzētās būves novietojums zemes gabalā un tās galvenie parametri (garums, platums, dziļums), uz derīga topogrāfiskā plāna pilsētās un ciemos, bet ārpus pilsētām un ciemiem – uz zemes robežu plāna (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.6.punktu);

9) zemes īpašuma meliorācijas kadastra izziņa vai meliorācijas kadastra datu izkopējums ar iezīmētām būvju atrašanās vietām un galvenajiem parametriem (garums, platums, dziļums), ja būvniecības ieceri paredzēts realizēt meliorētā zemē (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.7.punktu);

10) raksturīgos būvju griezumus ar augstuma atzīmēm vai garenprofiliem (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.8.punktu);

11) labiekārtošanas risinājuma plāns, ja ir paredzēts labiekārtojums (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.9.punktu);

12) transporta un gājēju kustības organizēšanas apraksts, ja būvniecības ieceri vai tās daļu ir paredzēts realizēt ceļu zemes nodalījuma joslā vai ielu sarkano līniju robežās (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.10.punktu);

13) būvizstrādājumu tehnisko dokumentāciju, ja paredzēta būves novietošana (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.11.punktu);

14) informāciju par konkrētas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvā regulējuma piemērošanu, ja paredzēta būvprojekta izstrāde, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.13.punktu);

15) citi dokumenti, ja to nosaka normatīvie akti (sk. MK Noteikumu Nr.550 16.2.3.punktu) – skaidrības labad jānorāda, ka tas var būt jebkurš no dokumentiem, kas minēts, tostarp, atbildot uz 3.jautājumu, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Precīzu iesniedzamo dokumentu klāstu iespējams noteikt vien tad, kad ir zināma dīķa būvniecības vieta un dīķa parametri.

Kas notiek tad, ja dīķa rakšanas gaitā konstatē derīgos izrakteņus? Pēc kāda likuma jāvadās un kas ir jādara?

Šādā gadījumā ir jārīkojas atbilstoši likuma Par zemes dzīlēm 11.¹ pantā paredzētajai kārtībai:

11.¹ panta pirmā daļa: Ja dīķu ierīkošanas rezultātā tiek iegūti derīgie izrakteņi un tos paredzēts realizēt, tad nepieciešama reģionālās vides pārvaldes izsniegta dabas resursu lietošanas atļauja.

11.¹ panta otrā daļa: panta pirmajā daļā minēto atļauju nav nepieciešams saņemt, ja dīķa būvniecības rezultātā iegūti derīgie izrakteņi mazāk nekā 1000 kubikmetru apjomā.

Kādi sodi ir par neatļautu dīķa izrakšanu? Pēc kura likuma panta?

Neatļauta dīķa izrakšana būs atzīstama par patvaļīgu būvniecību. Par patvaļīgu būvniecību personai var tikt piemērots administratīvais sods – brīdinājums vai naudas sods.

Administratīvā atbildība par patvaļīgu būvniecību ir noteikta Būvniecības likuma 25.pantā.

Skaidrības labad uzreiz jānorāda, ka soda naudas apmērs Būvniecības likumā ir izteikts naudas soda vienībās. Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 16.panta otrajai daļai, viena soda naudas vienība ir 5 EUR. Attiecīgi, ja likums, piemēram, paredz, ka par izdarīto pārkāpumu personai var piemērot naudas sodu līdz 15 naudas soda vienībām, tad maksimālais soda naudas apmērs ir 75 EUR.

Būvniecības likuma 25.pants:

(1) Par būvdarbiem, kas uzsākti vai veikti uz zemes gabala, būvē vai tās daļā:

1) ja paskaidrojuma rakstā nav izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecpadsmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz divdesmit naudas soda vienībām;

2) ja apliecinājuma kartē nav izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz trīsdesmit piecām naudas soda vienībām;

3) ja būvatļaujā nav izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz sešdesmit piecām naudas soda vienībām;

4) ja būvatļaujā nav izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz piecsimt naudas soda vienībām;

5) bez paskaidrojuma raksta, bez apliecinājuma kartes vai bez būvatļaujas gadījumos, kad tā ir nepieciešama, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.

(2) Par būvdarbu veikšanu ar atkāpēm no būvprojekta, ja izmaiņas būvprojektā nav saskaņotas šajā likumā noteiktajā kārtībā un konstatētas atkāpes no:

1) paskaidrojuma raksta, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz trīsdesmit piecām naudas soda vienībām;

2) apliecinājuma kartes, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz sešdesmit piecām naudas soda vienībām;

3) būvprojekta, kura realizācijai ir nepieciešama būvatļauja, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz piecsimt naudas soda vienībām.

(3) Par būves vai tās daļas ekspluatāciju neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, ja tā ir:

1) pirmās grupas būve vai tās daļa, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz piecpadsmit naudas soda vienībām;

2) otrās grupas būve vai tās daļa, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz tūkstoš naudas soda vienībām;

3) trešās grupas būve vai tās daļa, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz divtūkstoš naudas soda vienībām.

Ja esi iecerējis izveidot dīķi, iesakām vērsties pie sertificētiem speciālistiem, kas sakārtos visu dokumentāciju un nodrošinās kvalitatīvu dīķa ierīkošanu. Piesakies konsultācijai vai sazinies ar mums pa tālruni, lai saņemtu nepieciešamo informāciju!

Dīķa ierīkošana - kādi ir ieguvumi gada aukstākajā sezonā?

Kad kokiem lapas jau nokritušas un daba gatavojas pārziemot, piemājas pagalms un dārzs kļūst drūms – dobēs puķes ir noziedējušas, lapas sagrābtas, radot tukšu ainavu. Lai arī vēsajos gada mēnešos, kad daba nespēj izdaiļot apkārtējo vidi, veidotos skaista ainava, jāiekļauj elements, kas priecēs gan vasarā, gan ziemā. Dīķis mājas pagalmā ne tikai sniedz prieku un lielisku atpūtu karstās vasaras dienās, bet arī grezno mājas apkārtni ziemā.

Gada aukstākajā sezonā dīķis kalpos kā vieta, kur nodoties sportiskām aktivitātēm, piemēram, slidošanai. Protams, tas atkarīgs, cik barga būs ziema, taču šāda veida ūdenskrātuvei ir daudz un dažādi pielietojumi visos gadalaikos. Dīķis rada vizuāli pievilcīgu un plašāku vidi, kurā iespējams ne tikai atveldzēties, bet ielaist zivis un brīvos brīžos nodoties makšķerēšanas hobijam.

Nevar aizmirst, ka, izrokot dīķi mājas tuvumā, tas palīdz regulēt mitruma līmeni augsnē. Ūdens līmeņa regulēšana ir ļoti aktuāla tēma pavasarī un rudenī, kad, biežo lietavu dēļ, gruntsūdeņi nespēj tik ātri uzsūkt lietus ūdeni, veidojot lielas peļķes un applūdušas zemes platības. Šo problēmu viegli var novērst, izrokot dīķi mitrās augsnes vietā, tādējādi zemes īpašnieks būs pārliecināts, ka izraktajā ūdenstilpnē būs ūdens.

Ja esi nolēmis ierīkot dīķi, svarīgi atcerēties, ka tam būs nepieciešama projekta izstrāde. Bez projekta dīķa ierīkošana ir nelegāla un zemes īpašniekam, neievērojot šo likumu, draud prāvs naudas sods. Tāpēc pirms pieņem lēmumu par labu dīķa ierīkošanai, noskaidro visu nepieciešamo informāciju – visu nepieciešamo dīķa projekta realizācijai veicam mēs, MD Projekti komanda, sākot ar projekta izstrādi, ģeoloģisko izpēti, ainavas veidošanu, atļauju saņemšanu un dīķa rakšanas darbiem.

Dīķis kā iespējamā derīgo izrakteņu ieguve

Bieži vien zemes īpašnieki uzskata, ka dīķa ierīkošana ir ļoti dārgs process, jo nav informēti, ka dīķis var kalpot kā iespējamā derīgo izrakteņu ieguve. Latvijas zemes dzīles sniedz plašas iespējas ierīkot dīķi savā īpašumā par velti vai gūt papildus peļņu no tā izveides.

Pirms zemes īpašnieks ir iecerējis dīķa rakšanas darbus, nepieciešams veikt ģeoloģisko izpēti, kas palīdzēs noteikt zemes sastāvu un derīgos izrakteņus, ja tādi attiecīgajā zemes gabalā ir. Latvijas tirgū vispieprasītākie derīgie izrakteņi ir smiltis, grants, dolomīts, kaļķakmens, ģipšakmens un māls, kuri turpmāk kalpo kā būvmateriālu izejvielas. 

Vairums zemes īpašnieki, kas izprot un zina dabas resursu ieguves sniegtās priekšrocības, rokot dīķi, ir atguvuši daļu no ieguldītās naudas resursiem vai guvuši peļņu, pateicoties realizētajiem derīgajiem izrakteņiem. Svarīgi zināt, pirms dīķa rakšanas, kurā tiks iegūti derīgie izrakteņi, ir nepieciešamas papildus atļaujas un saskaņošana ar pašvaldību, kurā atrodas zemes īpašums.

Lai dīķa ierīkošana un nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana ritētu raiti un pēc likumā noteiktajiem statūtiem, ir nepieciešams konsultēties ar jomas profesionāļiem, kas pārzina vajadzīgo atļauju saņemšanas kārtību, dīķa ierīkošanas posmus un sniegtu detalizētu informāciju par derīgo izrakteņu ieguves iespējām.

Kāpēc ir svarīga zemes sastāva izpēte pirms dīķa ierīkošanas?

Ģeoloģiskā izpēte nepieciešama, lai varētu novērtēt zemes sastāvu un gruntsūdeņu līmeni, lai spētu iepriekš paredzēt, vai, izrokot dīķi, tajā būs ūdens. Bieži vien zemes īpašnieki dīķa ierīkošanai izvēlas vietas, kas neatbilst iepriekš minētajiem kritērijiem un turpmāk tas rada papildus problēmas un izmaksas. Gadījumos, kad dīķis jau ir izrakts, bet tajā ūdens  nav, nepieciešams iegādāties un ieklāt speciālu plēvi dīķim, kas garantēs ūdens esamību, taču jārēķinās, ka šāda veida ūdens tilpne prasa īpašas rūpes. Tāpat, kā baseinā nepieciešams mainīt ūdeni, arī dīķi, kurā ieklāta plēve, būs jāizveido ūdens cirkulācijas sistēma, kas prasa papildus naudas līdzekļus. 

Mūsu pieredze liecina, ka, veicot ģeoloģisko izpēti, īpašniekam ir iespēja ne tikai noteikt vislabāko dīķa atrašanās vietu, bet arī turpmāk realizēt iegūtos derīgos zemes izrakteņus. Ļoti daudzi mūsu klienti, rokot dīķi, ir atguvuši daļu no ieguldītajiem naudas resursiem, pateicoties realizētajiem derīgajiem izrakteņiem. Tāpēc ļoti svarīgi, pirms dīķa ierīkošanas, ir veikt zemes sastāva izpēti. 

Labāk darbu izdarīt vienreiz un kārtīgi, nevis veltīgi izšķiest laika un naudas resursus. Uzņēmuma izpilddirektors Krišjānis Bleija uzsver, ka dīķa projekta izveide tiek uzticēta lieliskai komandai, kas sakārto visu nepieciešamo dokumentāciju īpašnieka vietā. Kad dīķa projekts ir izveidots, īpašniekam atliek vien izvēlēties uzņēmumu, kam dīķi uzticēt rakt – mēs varam palīdzēt un ieteikt izdevīgāko un kvalitatīvāko variantu, ņemot vērā klienta vēlmes. Atceries, pirms esi iecerējis rakt dīķi, konsultējies ar jomas speciālistiem, jo, tāpat kā mājas būvniecībai, arī dīķim ir nepieciešama projekta izstrāde un apstiprināšana – ja šāda projekta nav, zemes īpašniekam piemēro naudas sodu un obligātu projekta izveidi.

Dīķis ne tikai kalpos kā grezna dārza rota un veldzējoša ūdenstilpne karstās vasaras dienās, bet arī paaugstinās zemes kadastrālo vērtību – kādam pat dīķa izveide var būt lieliskas biznesa idejas sākums!

Dīķis mājas pagalmā – kā to pareizi ierīkot?

Ūdenskrātuve mājas pagalmā ne tikai sniedz prieku un lielisku atpūtu karstās vasaras dienās, bet arī grezno mājas apkārtni. Dīķis rada vizuāli pievilcīgu un plašāku vidi, kurā iespējams ne tikai atveldzēties, bet ielaist zivis un brīvos brīžos nodoties makšķerēšanas hobijam. Nevar aizmirst, ka, izrokot dīķi mājas tuvumā, tas palīdz regulēt mitruma līmeni augsnē. 

Kas Jums būtu jāzina, pirms dīķa ierīkošanas? Svarīgi ir zināt, ka dīķim būs nepieciešama projekta izstrāde. Bez projekta dīķa ierīkošana ir nelegāla un zemes īpašniekam, neievērojot šo likumu, draud prāvs naudas sods. Kad projekta nepieciešamība ir skaidra, laiks ķerties klāt ūdenstilpnes vietas izvēlei. Visbiežāk dīķi izvēlas rakt vietās, kur zeme pavasaros un rudeņos ir applūdusi, tādējādi nodrošinot, ka dīķī vienmēr būs ūdens. Lai rudeņos izvairītos no sakritušām lapām ūdenskrātuvē, eksperti iesaka dīķi rakt vietā, kur nav daudz koku. Ja pašam grūti saprast, kura būs piemērotākā vieta dīķa ierīkošanai, palīgā nāks ainavu arhitekts, kurš ieteiks atbilstošu vietu, lai veidotos vizuāli pievilcīgs koptēls. 

Kad vieta ir kopīgi izvēlēta, darbu turpinās ģeologs, kurš izpētīs zemes reljefu, tādējādi iepriekš paredzot, cik laikietilpīgi būs rakšanas darbi un noteiks Jūsu zemes derīgos izrakteņus. Topogrāfs izveidos plānu, vadoties pēc attiecīgās pašvaldības izstrādātajiem noteikumiem. Realizējot topogrāfisko plānu, klients saņems plānu ar detālu virszemes uzmērījumu un pazemes komunikācijām. 

Kad svarīgie darbi ir izdarīti, dīķa projekts izveidots, atliek vien saskaņot ar pašvaldību un citām valsts institūcijām, lai projekts tiktu apstiprināts. Kad ir iegūtas visas nepieciešamās atļaujas, Jūs varat sākt dīķa ierīkošanas procesu. Dīķis pagalmā būs ne tikai lieliska vieta, kur atpūsties un baudīt ūdens atrakcijas, bet arī ievērojami paaugstina zemes kadastrālo vērtību. 

Ainavu veidojošam dīķim ieteicams nosaukums

Lielākiem ainaviskiem dīķim būtu vēlams dot nosaukumu un to iekļaut Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) uzturētajā vietvārdu datubāzē. Dīķa iekļaušana vietvārdu datubāzē nav obligāta, bet LĢIA ir ieinteresēta, lai dīķiem būtu nosaukumi un tie tiktu reģistrēti, jo kalpo kā orientieri. Turklāt krīzes situācijās dīķiem var būt liela nozīmē, piemēram, ugunsgrēka gadījumā var rasties vajadzība pēc ūdens ņemšanas vietas. Ja dīķis ir atzīmēts kartogrāfiskajā materiālā, glābējiem ir vieglāk to atrast.

Pēc ainaviskā dīķa izrakšanas iedzīvotājam ieteicams griezties savā pašvaldībā ar iesniegumu un lūgumu piešķirt oficiālu nosaukumu īpašumā esošajam dīķim, iesniegumā var norādīt paša izvēlēto dīķa nosaukumu.

Izvēloties dīķa nosaukumu, jāņem vērā, ka vienā teritorijas vienībā viena veida ģeogrāfiskajiem objektiem nevar būt vienāds nosaukums. Piemēram, vienā pagastā nevar būt divi dīķi ar nosaukumu Zāļu dīķis, bet šādi nosaukumi var būt vienā novadā esošiem dīķiem, ja katrs no tiem atrodas savā pagastā.

Derīgo izrakteņu izmantošana

Ierīkojot dīķi, jāņem vērā, kas ir paredzēts darīt ar rakšanas rezultātā iegūto materiālu. Likums "Par zemes dzīlēm" paredz: ja dīķa būvniecības rezultātā tiek iegūti derīgie izrakteņi un tos paredzēts realizēt, piemēram, pārdot, nepieciešama Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegta dabas resursu lietošanas atļauja. Atļauja nav nepieciešama, ja dīķa rakšanas rezultātā iegūtie izrakteņi ir  mazāk nekā 1000 kubikmetru apjomā. Nepieciešamie dokumenti šīs atļaujas saņemšanai jāsagatavo saskaņā ar MK noteikumiem Nr.404.

Jārēķinās ar vēl vienas atļaujas nepieciešamību. Ja dīķa rakšanas rezultātā tiek iegūti derīgie izrakteņi, tad zemes dzīļu izmantošanas atļauju nepieciešams saņemt, ja:

• dīķi iecerēts rakt derīgo izrakteņu atradņu reģistrā iekļauto derīgo izrakteņu atradnes teritorijās;

• viena vai vairāku dīķu rakšanas rezultātā iecerēts iegūt likuma "Par zemes dzīlēm" pielikumā minētos derīgos izrakteņus vairāk nekā 20 000 kubikmetru apjomā;

• dīķa rakšanas rezultātā paredzēts iegūt derīgos izrakteņus, kas nav minēti likuma "Par zemes dzīlēm" pielikumā.

Valsts vides dienesta zemes dzīļu izmantošanas licences un pašvaldības atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei izsniegšanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr.696. VVD licences saņemšanai dienestā jāiesniedz iesniegums, kurā jāietver MK noteikumu 22. un 23.punktā norādītā informācija. Savukārt pašvaldības atļaujas saņemšanai iesniegumā jānorāda MK noteikumu 26. un 27.punktā prasītā informācija.

Ja darbības tiek veiktas bez atļaujas saņemšanas, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 55.1 pantu kā fiziskām, tā arī juridiskām personām uzliek naudas sodu.

Dīķa platība lielāka par 0,5 hektāru

Dīķa ierīkošanas process būs laikietilpīgāks, ja tā virsmas laukums vienas zemes vienības robežās pārsniegs 0,5 hektāru. Šajā gadījumā ierosinātājam plānoto dīķa rakšanas darbu iesniegumam jāpievieno arī būvprojekts minimālā sastāvā. Pirms dīķa projektēšanas uzsākšanas nepieciešami šādi dokumenti vai to kopijas:

• zemes robežu plāns vai kopija no nekustamo īpašumu kadastra kartes, zemes vienības situācijas plāna;

• ja projekts skar meža zemi, meža zemju plāns, kurā iezīmēta zemes vienība, kurā paredzēti būvdarbi;

• ja zeme ir meliorēta, nepieciešama zemes īpašuma meliorācijas pase;

• ja dīķis iecerēts meža teritorijā, jāpievieno meža inventarizācijas dokumenti un meža zemes transformācijas atļauja, kā arī plānošanas un arhitektūras uzdevums.

Dīķiem mērogā M1:500, M1:1000 vai M1:2000 jāizstrādā būvprojekts uz topogrāfiskā plāna, kā arī jāpievieno hidrotehniskās būves tehniskās pārraudzības atzinums saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 550. Būvprojekta tehnisko risinājumu pamatošanai apkopo informāciju par agrāk veiktajiem inženierizpētes darbiem un, ja nepieciešams, veic ģeotehniskās, hidromelioratīvās un hidrometeoroloģiskās izpētes darbus un esošo būvju uzmērījumus.

Gadījumos kad dīķa ierīkošanai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, jāpievieno no Valsts vides dienesta (VVD) reģionālās pārvaldes saņemtie tehniskie noteikumi. Kārtību, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus, nosaka MK noteikumi Nr. 30.

Gadījumos kad jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, nepieciešams saņemt Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par noslēguma ziņojumu. Kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, nosaka MK noteikumi Nr. 18. Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra jāveic, lai novērtētu paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai.

Nākamais solis ir dīķa būvprojekta izstrādāšana, kuru apstiprināšanai jāiesniedz pašvaldību pārstāvētajā būvvaldē. Būvprojektā iekļaujamā informācija ir izklāstīta MK noteikumos Nr. 550 "Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība".

Dīķa būvniecības darbus var uzsākt tikai ar būvvaldes izsniegtu būvatļauju. Arī pēc būvdarbu pabeigšanas objektu ekspluatācijā pieņems būvvalde.

Der atcerēties, ka par neatļautu dīķa izveidošanu var sodīt. Pašvaldība lūdz noteikti nokārtot visu nepieciešamo dokumentāciju.

Dīķa platība mazāka par 0,5 hektāru

Tādā gadījumā dīķis klasificējas kā 1. grupas hidrobūve vienas zemes vienības robežās. Pirms tā rakšanas nepieciešams iesniegt būvvaldē izstrādātu paskaidrojuma rakstu, kam pievienoti tehniskie vai īpašie noteikumi, ja tos nosaka normatīvie akti; paredzētās dīķa vietas fotofiksācija; zemes robežu plāns vai derīgs topogrāfiskais plāns mērogā 1:500; zemes robežu plāns; ja darbi paredzēti meliorētā zemē, pievieno arī zemes īpašuma meliorācijas pases vai meliorācijas kadastra datu kopiju ar iezīmētām dīķa atrašanās vietu un galvenajiem parametriem (garumu, platumu, dziļumu u.c.); paredzamā dīķa plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:500; M 1:1000; M 1:2000; M 1:5000), kurā norādīts paredzētā dīķa galvenie parametri (garums, platums, dziļums u.c.), ja dīķis paredzēts pagasta ciemā tas ir topogrāfiskais plāns, ja ārpus ciema – zemes robežu plāns. Izstrādāt paskaidrojuma rakstu var tikai sertificēti projektētāji.